Baiba Zarina.
[Flash 10 is required to watch video]

MANS MĪĻĀKAIS BRĪDIS. 

Zīmēju priekš skolas. Vienai huiņai vajadzēs. 

Pati rakstīju.

Ārā satumst diena, šī skaistā diena ir satumsusi. Paiet laiks – klusais laiks, Eju pa mazo ielu kas stiepjas gar skaisto parku. Es dzirdu tikai vienīgi lapu čaboņu kas zem manām kājām, tā dīvaini kā maza bērna smiekli izgaist un atkal parādās… Viss tik kluss…tik kluss…šis klusums saplūst ar manu, drūmi pelēko tēlu, radot dīvainu, bet skaistu rēgu, kas skumji palīgā sauc. Šo saucienu nedzird neviens, šo rēgu neredz neviens, jo tas ir tikai vienīgi mans sapnis… Pasaulē nav neviena tāda kā es – šī pelēki skaistā rēga. Visi tik dažādi, bet tajā pašā laikā tik vienādi. Citi kā tauriņi - tie lido nezināmā virzienā, bet nekur neaizlido, jo tie lido tavā vēderā ieraugot cilvēku ko mīli. Tie tauriņi tik krāsaini kā pirmā varavīksne ko ieraudzīji atverot acis. Citi kā pūces - tie no malas uz tevis raugās, grib tev dot ko gudru, bet tu neklausies, jo vienmēr domā, ka tu esi visgudrākais un izdari ko muļķīgu, bet tev tas liekas pavisam normāli. Daži kā eņģeļi - sēž uz mākoņa malas un sauc tevi sev līdz – tu nenāc tev bail pazust no šīs krāsainās un daudzveidīgās pasaules. Varbūt es gribu būt kā lapa, kur klusi guļ tumšajā parkā, kurai tu virsū uzkāp… Jo uzkāpjot tai es zināšu, ka esmu tev vienaldzīga. Mans iedomu rēgs tev neliks mieru - tad sapratīsi ko nozīmē būt vienam drūmā rudens vakarā, kad ar tevi tikai pēdējā pele kas zem tavas gultas, un arī tā drīz pie eņģeļiem dosies, kas klusi to sauc – tai tur būs labāk nekā tavā klātbūtnē. Tu sajutīsi vientulību, patiesu vientulību. Varbūt vienkārši pamosties no sapņa šī, un būt kā tauriņam kas lido tālu tālu, un tajā pašā laikā kā pūcei kas vēro tevi? Varbūt aiziet pie tevis un piedošanu lūgt? Vai pateikt - es mīlu tevi? Varbūt būt eņģelim, kas skatās no mākoņa malas uz tevi un patiešām klusībā sauc tevi līdz? Nē, es tomēr turpināšu iet pa tumšo ceļu, ko man dzīve dod, un sapņot tālāk, par tumšo rēgu kurš atstāj tevi vienu…

/Baiba Zariņa. ^^/

Skolā.

Skolā.

 Bildi fotogrāfēju es un arī pārveidoju…

Bildi fotogrāfēju es un arī pārveidoju…

09.12.2011 (18:58)

Labvakar! Esmu atklājusi savu jauno blogu. Šajā blogā būs tikai mani tekstiņi,manas bildes un viss kas saistīts ar mani. 

Nedaudz par mani - Cilvēka personību raksturo ne tikai tas, ko viņš dara, bet arī tas, kā viņš to dara. Man vienalga, ko Jūs domājat par mani, ES par Jums nedomāju vispār! Es nemeloju, es tikai izdomāju patiesību. Es neesmu samaitāta, es vienkārši protu interesantāk dzīvot. Es varbūt zaudēšu , zaudēšu tev - bet es turpināšu smieties un baudīt dzīvi! Dzīvoju pēc principa: kā Tu pret mani - tā es pret Tevi!! Atveru acis no rīta, bet mans sapnis nebeidzas. Lūk, tāda ir laime! Es netaisos tērēt naudu, kuras man nav, uz lietām, kuras man nav vajadzīgas, lai iepatiktos cilvēkiem, kuri man nepatīk. Man TIK ļoti patīk klausīties melus, kad es zinu patiesību. Reizēm gribas nozust, un paskatīties, kas mani meklēs. Laba sajūta - gaidīt, ja zini, ka atnāks un atnākt, ja zini, ka gaida. 

Un visiem jums es iesku - Tukšās vietas starp Taviem pirkstiem ir domātas tāpēc lai kāds varētu ielikt tur savus.. Vislabākais veids, kā izbēgt no problēmas ir to atrisināt! Ja Tev liekas, ka visa pasaule pret tevi pagriezusi muguru – padomā, vai tā nav tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli. Veselīgie ieradumi paildzina dzīvi, neveselīgie-piešķir tai jēgu.. Ja tev ir 2 izvēles, met monētu. Tas nepalīdz atbildēt uz jautājumu, bet, kamēr monēta ir gaisā, tu saproti, uz kuru izvēli tu ceri. Nekad uzreiz nenotici otram, uzticies savai sirdij, tā pateiks priekšā pareizo atbildi. Tevi vienmēr kāds uzmana, gribi tu to, vai nē, jo ir kāds, kuram tu esi viss..  Tikai tad, kad esi kaut ko zaudējis, tu sāc apjēgt, cik ļoti tev tas tomēr bija vajadzīgs..